Absinta vēsture: no aizlieguma līdz atdzimšanai

Absints, stiprs alkoholisks dzēriens ar raksturīgu smaragda nokrāsu, gadsimtu gaitā ir piesaistījis gan piekritējus, gan arī radījis daudzas diskusijas un pat aizliegumus. Tā vēsture ir bagāta ar kultūru, mistiku un pat leģendām. Sākot ar XVIII gadsimtu, tas aizrāva daudzu iztēli, bet vienlaikus tika uzskatīts par bīstamu un psihotropu. Šajā rakstā apskatīsim absinta izcelsmi, tā aizlieguma iemeslus, kā arī šī dzēriena atgriešanos mūsdienu tirgū, kur tas atkal ieguvis piekritējus.

Absinta izcelsme

Pirmās atsauces uz absintu datētas ar XVIII gadsimta beigām, kad tas pirmo reizi tika radīts Šveicē. Vēsturnieki uzskata, ka absinta recepte radās no tradicionāla zāļu uzlējuma, kas bija populārs tautas medicīnā. Dzēriens bija pazīstams ar savām ārstnieciskajām īpašībām un ātri ieguva popularitāti aristokrātu un citu sabiedrības slāņu vidū, kuri novērtēja tā garšas un terapeitiskās īpašības. Galvenā absinta sastāvdaļa ir vērmele, kas dzērienam piešķir rūgtumu un specifisku aromātu, kas atgādina anīsu un fenheli.

Tiek uzskatīts, ka absints savu nosaukumu ieguva no grieķu vārda “apsinthion”, kas nozīmē “ne dzerams”, pateicoties vērmeles rūgtumam. Laika gaitā šis dzēriens kļuva par īstu brīvības un radošuma simbolu. To lietoja rakstnieki, mākslinieki un dzejnieki, kas absintā saskatīja iedvesmas avotu, kas palīdzēja viņiem radīt šedevrus.

Vērmeļu ietekme

Vērmele satur aktīvo vielu, ko sauc par tujonu, kas piemīt psihotropas īpašības. Nelielās devās tujons nav bīstams, taču lielos daudzumos tas var negatīvi ietekmēt nervu sistēmu. Šī sastāvdaļa radīja daudzas diskusijas ap absintu un veicināja tā aizliegšanu daudzās valstīs XX gadsimta sākumā. Tika uzskatīts, ka tujons izraisa halucinācijas un pat var izraisīt agresīvu uzvedību.

Ir daudz stāstu par to, kā absints ietekmējis cilvēku psihi. Leģendas vēsta, ka daži pazīstami mākslinieki, piemēram, Vinsents van Gogs, absintā saskatīja gan iedvesmu, gan arī traģēdiju. Lai gan zinātniskie pētījumi vēlāk atspēkoja šos apgalvojumus, absinta reputācija kā “zaļajam dēmonam” palika stingri nostiprināta.

Aizliegums un pretrunas

XX gadsimta sākumā absints kļuva ļoti populārs starp māksliniekiem un bohēmu Eiropā, īpaši Francijā. Starp tā piekritējiem bija tādas slavenas personības kā Oskars Vailds, Ernests Hemingvejs un Šarls Bodlērs. Tomēr pārmērīgas lietošanas dēļ sāka parādīties saindēšanās un pat agresijas gadījumi, kas izraisīja sabiedrības nosodījumu un galu galā – aizliegumu.

Valstu valdības sāka izmeklēt absinta iespējamo kaitīgo ietekmi. XX gadsimta desmitajos gados Šveicē, Francijā un citās Eiropas valstīs tika pieņemts lēmums par pilnīgu tā aizliegumu. Absints tika uzskatīts par cēloni daudziem psihiskiem un fiziskiem traucējumiem, tā reputācija pārvērtās par veselībai un sabiedrībai bīstamu simbolu.

Sociālās un juridiskās sekas

1915. gadā Francija oficiāli aizliedza absinta ražošanu un tirdzniecību, kas kļuva par precedentu citām valstīm. Drīz aizliegums izplatījās uz Beļģiju, Šveici, ASV un citām valstīm. Absinta aizliegums kļuva par daļu no plašākas atturības kustības, kas pārņēma daudzas valstis. Daudziem tas bija kā sava veida aizsardzība pret psihotropo vielu ietekmi.

Tomēr, pat esot aizliegts, absints turpināja radīt interesi. Daudzi cilvēki saglabāja tā receptes, un dzēriens palika kultūras un leģendu objekts. Tiek uzskatīts, ka absinta popularitāte bohēmas vidū atstāja lielu iespaidu uz laikmeta kultūru un mākslu.

Absinta atdzimšana mūsdienu pasaulē

Kopš XX gadsimta beigām absints piedzīvo īstu atdzimšanu. 1988. gadā Eiropas Savienība atcēla aizliegumu tujona lietošanai, kas pavēra ceļu legālai absinta ražošanai drošās devās. Tehnoloģiju attīstība ļāva kontrolēt tujona daudzumu dzērienos, kas ražotājiem ļāva radīt drošas absinta receptes.

Absinta atdzimšana izraisīja jaunu interesi par tā kultūras mantojumu. Mūsdienu absinta versijas vairs nesatur bīstamas tujona devas, un to garšas īpašības atgādina tradicionālās receptes. Tagad absintu var atrast daudzos Eiropas un pasaules bāros un restorānos.

Mūsdienu absinta ražotāji

Mūsdienās absintu ražo daudzās valstīs, īpaši Francijā un Čehijā, kas joprojām ir vadošie šī dzēriena ražotāji. Mūsdienu ražotāji cenšas ievērot tradicionālās receptes, bet pievieno jaunas inovācijas, lai radītu unikālas garšas cienītājiem. Daži ražotāji pat izmanto vecās receptes, piešķirot tām jaunu skanējumu, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas.

Rezultātā absints atkal ir kļuvis populārs kā delikāts dzēriens. Ar to piekritēji var sajust vēstures daļiņu un izbaudīt unikālas garšas, kas atgādina par Eiropas bohēmisko laikmetu. Mūsdienu absints ir kļūjis par bāru kultūras sastāvdaļu, to novērtē par izsmalcināto garšu, un dzēriens vairs necieš no negatīvās reputācijas, kas to vajāja gadsimtiem.